15. Sukhavaggo

197.

Susukhaṃ vata jīvāma, verinesu averino;

Verinesu manussesu, viharāma averino.

198.

Susukhaṃ vata jīvāma, āturesu anāturā;

Āturesu manussesu, viharāma anāturā.

199.

Susukhaṃ vata jīvāma, ussukesu anussukā;

Ussukesu manassesu, viharāma anussukā.

200.

Susukhaṃ vata jīvāma, yesaṃ no natthi kiñcanaṃ;

Pītibhakkhā bhavissāma, devā ābhassarā yathā.

201.

Jayaṃ veraṃ pasavati, dukkhaṃ seti parājito;

Upasanto sukhaṃ seti, hitvā jayaparājayaṃ.

202.

Natthi rāgasamo aggi, natthi dosasamo kali;

Natthi khandhasamā [khandhādisā (sī. syā. pī. rūpasiddhiyā sameti)] dukkhā, natthi santiparaṃ sukhaṃ.

203.

Jighacchāparamā rogā, saṅkhāraparamā [saṅkārā paramā (bahūsu)] dukhā;

Etaṃ ñatvā yathābhūtaṃ, nibbānaṃ paramaṃ sukhaṃ.

204.

Ārogyaparamā lābhā, santuṭṭhiparamaṃ dhanaṃ;

Vissāsaparamā ñāti [vissāsaparamo ñāti (ka. sī.), vissāsaparamā ñātī (sī. aṭṭha.), vissāsā paramā ñāti (ka.)], nibbānaṃ paramaṃ [nibbāṇaparamaṃ (ka. sī.)] sukhaṃ.

205.

Pavivekarasaṃ pitvā [pītvā (sī. syā. kaṃ. pī.)], rasaṃ upasamassa ca;

Niddaro hoti nippāpo, dhammapītirasaṃ pivaṃ.

206.

Sāhu dassanamariyānaṃ, sannivāso sadā sukho;

Adassanena bālānaṃ, niccameva sukhī siyā.

207.

Bālasaṅgatacārī [bālasaṅgaticārī (ka.)] hi, dīghamaddhāna socati;

Dukkho bālehi saṃvāso, amitteneva sabbadā;

Dhīro ca sukhasaṃvāso, ñātīnaṃva samāgamo.



我来为您翻译这段巴利文法句经的第15章"安乐品"：
15. 安乐品
197.
我们过着多么安乐的生活，在怨敌中无怨恨；
在充满怨恨的人们中，我们安住无怨恨。
198.
我们过着多么安乐的生活，在病苦中无疾患；
在多病的人们中，我们安住无疾患。
199.
我们过着多么安乐的生活，在贪欲中无贪求；
在贪求的人们中，我们安住无贪求。
200.
我们过着多么安乐的生活，我们一无所有；
我们以喜悦为食，如同光音天众。
201.
胜利滋生怨恨，失败者卧于痛苦；
舍弃胜败之人，安详地得以安眠。
202.
无火似贪欲炽烈，无祸似嗔恨深重；
无苦似五蕴沉重，无乐似涅槃寂静。
203.
饥饿为病之最，诸行为苦之最；
如实知此真理，涅槃为乐之最。
204.
健康为利之最，知足为财之最；
信任为亲之最，涅槃为乐之最。
205.
饮尽独处之味，及寂静之味；
饮法喜之味者，无忧且无罪。
206.
得见圣者善哉，与之常住安乐；
不见愚人之故，永远可得安乐。
207.
与愚人同行者，长久必定忧愁；
与愚人相处苦，如与敌人同在；
与智者相处乐，如与亲人相聚。

208.

Tasmā hi –

Dhīrañca paññañca bahussutañca, dhorayhasīlaṃ vatavantamariyaṃ;

Taṃ tādisaṃ sappurisaṃ sumedhaṃ, bhajetha nakkhattapathaṃva candimā [tasmā hi dhīraṃ paññañca, bahussutañca dhorayhaṃ; sīlaṃ dhutavatamariyaṃ, taṃ tādisaṃ sappurisaṃ; sumedhaṃ bhajetha nakkhattapathaṃva candimā; (ka.)].

Sukhavaggo pannarasamo niṭṭhito.

208.
因此 -
智者与贤能者，多闻与担重任，
持戒与修行者，如月随星轨道，
应亲近善知识，具慧明且高尚。
第十五安乐品终
（注：原文中"如月随星轨道"这个比喻是形容智者应当追随贤良之人，如同月亮沿着星宿的轨道运行一般。这里保持了原文的对仗格式。）
provided by EasyChat

